Blogs
Alerģisks kontaktdermatīts un tā biežākie izraisītāji
Kā jau liecina pats nosaukums, kontaktdermatīts ir izsitumi uz ādas, kas rodas, nonākot saskarē ar kaut ko, pret ko ir alerģija. Izsitumi bieži ir niezoši un rada diskomfortu. Alerģisks kontaktdermatīts var skart ikvienu cilvēku jebkurā vecumā, no zīdaiņa līdz pieaugušajam. Paaugstinātas jutības reakcijas iedala četros tipos. Pirmos trīs uzskata par tūlītējām paaugstinātas jutības reakcijām, jo tās rodas 24 stundu laikā, savukārt ceturto tipu uzskata par aizkavētu paaugstinātas jutības reakciju, jo tā lielākoties notiek vairāk nekā 12 stundas pēc saskares ar alergēnu, un maksimālais reakcijas laiks ir no 48 līdz 72 stundām. Alerģisks kontaktdermatīts ir ceturtā tipa paaugstinātas jutības reakcija. Tā ir šūnu izraisīta reakcija, kas var rasties, reaģējot uz saskari ar noteiktiem alergēniem, izraisot tā saukto kontaktdermatītu, vai rasties kā reakcija uz dažām diagnostikas procedūrām, piemēram, tuberkulīna ādas testu. Kontaktdermatīts izraisa ādas niezi, vezikulu, papulu, smagākos gadījumos – bullu veidošanos.
Var rasties ādas sausums, veidoties plaisas, gaiša āda var kļūt sarkana, bet tumšāka – tumši brūna, violeta vai pelēkas nokrāsas. Šī reakcija lielākoties notiek dažu stundu vai dienu laikā pēc saskares ar kairinātāju vai alergēnu.
Alerģisks kontaktdermatīts var rasties uz jebkuras ķermeņa daļas, biežākie piemēri:
- uz plakstiņiem, sejas vai kakla (no kosmētikas lietošanas);
- padušu zonā (dezodoranti);
- uz rokām un plaukstas locītavām (ķimikālijas, metāls, darba instrumenti, kosmētika, rotaslietas);
- gluteālā rajonā un cirkšņos (hemoroīdu krēmi, svecītes un cits);
- uz augšstilbiem vai apakšstilbiem (zeķes, gumijas zābaki);
- uz pēdām (metāls, gumija, krāsvielas, apavu materiāls);
Cilvēkiem, kuri strādā noteiktās profesijās, ir lielāks risks saslimt ar kontaktdermatītu, ja viņi atkārtoti saskaras ar kairinošām ķīmiskām vielām vai alergēniem.
Profesijas ar augstu kontaktdermatīta attīstības risku ir:
- celtniecības darbinieki;
- floristi;
- pārtikas jomā strādājošie;
- frizieri, citi skaistumkopšanas speciālisti;
- veselības aprūpes sniedzēji;
- sētnieki un santehniķi;
- mehāniķi;
- mākslinieki;
- mūziķi.
Ir arī cilvēki, kuru profesija saistīta ar biežu un liela daudzumu kosmētikas lietošanu, piemēram, aktieri, TV personības.
Ārstēšana:
Svarīgi veiksmīgi izvairīties no kairinātājiem vai alergēniem, kas izraisa šos simptomus, bet, lai to noteiktu, nepieciešams veikt ādas aplikācijas testus (PATCH testus), kas ir nesāpīga procedūra, kuras laikā pacientam uz muguras uzlīmē plāksterus, kas satur noteiktus alergēnus. Šādus plāksterus uz ādas jānotur 48 stundas un tālāk veic ādas apskati un rezultātu nolasīšanu. Papildus pacientam var ieteikt lietot mīkstinošus līdzekļus ādas kopšanai un, izvērtējot alerģiskā kontaktdermatīta smaguma pakāpi, ārsts ieteiks lokāli lietojamus medikamentus, bet smagākos gadījumus – perorālus, taču tas ir reti. Pats svarīgākais ir saprast, kura ķīmiska viela izraisa ādas bojājumu un no tās izvairīties.
Biežākie alerģiska kontaktdermatīta izraisītāji ir niķelis,
hroms, kā arī, protams, smaržvielas un konservanti
kosmētikā. Citi izraisītāji ir gumija, plastmasas un līmes
izstrādājumu sastāvdaļas, kā arī hroma un kobalta
savienojumi. Nagu vai skropstu pieaudzēšana var
izraisīt sensibilizāciju pret akrilātiem, kas ir spēcīgi
kontaktalergēni.
Labākais veids, kā novērst kontaktdermatītu, ir izvairīties
no saskares ar alergēniem vai kairinātājiem, kas izraisa
simptomus.
Ja nav iespējams izvairīties no saskares, var veikt
profilaktiskus pasākumus, lai samazinātu risku, ka alergēni
vai kairinātāji izraisa simptomus, piemēram:
*ādas tīrīšanu – nonākot saskarē ar alergēnu vai
kairinātāju, pēc iespējas ātrāk jānoskalo skarto ādu ar
siltu ūdeni un jāuzklāj mīkstinošu līdzekli;
*lai aizsargātu rokas, jāizmanto cimdus, taču laiku pa
laikam jāļauj rokām atpūsties bez cimdiem, jo svīšana
var pasliktināt simptomus (ja gumija kairina rokas, var
būt noderīgi zem gumijas cimdiem valkāt kokvilnas
cimdus);
*mainot produktus, kas kairina ādu – pārbaudīt
kosmētikas vai ziepju sastāvdaļas, lai pārliecinātos, ka
tās nesatur kairinātājus vai alergēnus; dažos gadījumos,
lai iegūtu šo informāciju, iespējams, jāsazinās ar
ražotāju;
Ja rodas minētajiem līdzīgi simptomi, lai precizētu diagnozi, svarīgi apmeklēt ārstu, jo iespējamas arī citas ādas saslimšanas ar līdzīgiem simptomiem.
Lasi rakstu: ārsts.lv, 2024.gada Maija numurs